en

Vispasaules Fizioterapijas diena 2021. gada 8. septembris  

 
Vispasaules Fizioterapijas diena tiek rīkota katru gadu 8. septembrī, dienā, kad 1951. gadā tika dibināta Pasaules Fizioterapijas konfederācija. Latvijā šī tradīcija tika aizsākta 2009. gadā un šogad Vispasaules Fizioterapijas diena tiks atzīmēta jau trīspadsmito reizi.
 
Šī gada Vispasaules Fizioterapijas dienas uzmanības centrā ir divas tēmas:

• Rehabilitācija un ''Garais COVID'', fizioterapijas loma un iespējas COVID-19 ilgstošu simptomu mazināšanai, stratēģijas, kā veicināt pilnvērtīgu ikdienas aktivitāšu atgūšanu;
• ''Fizisko aktivitāšu rekomendācijas jauniešiem'', apskatot jaunākās fizisko aktivitāšu rekomendācijas kopumā un psihiskās veselības kontekstā.  

 
1. Rehabilitācija un Garais COVID 
Pasaules Fizioterapijas organizācija (World Physiotherapy) ir izveidojusi pierādījumos balstītas rekomendācijas fizioterapeitiem darbā ar pacientiem, kas cieš no “Garā COVID-19”. Pēc “Garā COVID-19’’ pārslimošanas slodze ir jāatjauno pakāpeniski un lēnām, lai nenotiktu simptomu saasināšanās un pašsajūtas pasliktināšanās.
Dažāda veida elpošanas vingrinājumi, kas var palīdzēt mazināt trauksmi un stresu, kā arī pakāpeniska slodzes dozēšana var būt ļoti palīdzoša atlabšanas procesā.
Slodzes izraisītu simptomu pasliktināšanos visbiežāk var izprovocēt ar fiziskām aktivitātēm un vingrošanu. Gandrīz 75% cilvēku, kas dzīvo ar Garo Covid, turpina piedzīvot slodzes izraisītu simptomu pastiprināšanos pēc 6 mēnešiem. Tāpēc ikdienas un fiziskās aktivitātes ir jāatsāk ļoti lēnām.
 
Informatīvie materiāli par fizioterapijas iespējām, pakāpenisku slodzes tolerances atjaunošanu, elpošanas vingrojumu pielietošanu atlabšanas procesā un noguruma un slodzes izraistītas simptomu pastiprināšanās mazināšanu meklējiet šeit Vispasaules fizioterapijas diena - informatīvs ziņojums profesionāļiem! 

 

     INFOGRAFIKAS BANERIS
 
Kas ir Garais COVID Rehabilitācija un Garais COVID Elpošanas vingrinājumi Kā dozēt aktivitātes
kopā ar fizioterapeitu
Nogurums un Slodzes izraisīta
simptomu pastiprināšanās
Vispasaules Fizioterapijas
diena 2021

 
 
POSTERI      
      

 1 - Garais COVID un rehabilitācija

2 - Garais COVID un rehabilitācija  3 - Garais COVID un rehabilitācija   4 - Garais COVID un rehabilitācija 5 - Garais COVID un rehabilitācija   6 - Garais COVID un rehabilitācija
           

 

Pasaules Fizioterapijas organizācijas (World Physiotherapy) izveidotie informatīvie materiāli pacientiem, kas cieš no ''Garā COVID-19'' krievu valodā pieejami šeit!


2. Fizisko aktivitāšu rekomendācijas bērniem un jauniešiem

Fiziskās aktivitātes ir ikviena kustība gan ģimenes, gan skolas, gan sabiedrības aktivitāšu kontekstā. Bērniem un pusaudžiem (5-17 gadi) fiziskās aktivitātes ietver: rotaļas, spēles, sportu, pārvietošanos (kājām, ar velosipēdu, skeitbordu u.c.), izklaidējošas aktivitātes, fizisko izglītošanu un plānotas nodarbības. Regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt bērniem un pusaudžiem uzlabot sirds un elpošanas sistēmas darbību, veidot spēcīgus kaulus un muskuļus, kontrolēt svaru, mazināt trauksmes un depresijas simptomus (WHO guidelines on physical activity and sedentary behaviour, 2020).

Regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt bērniem un pusaudžiem uzlabot gan fizisko, gan psihisko labbūtību un veselību:

  • uzlabot sirds un elpošanas sistēmas veselību,
  • veidot spēcīgus kaulus un muskuļus,
  • kontrolēt svaru,
  • mazināt trauksmes un depresijas simptomus,
  • uzlabot kognitīvās funkcijas,
  • veicināt koncentrēšanās spējas,
  • kontrolēt uzvedību,
  • labvēlīgi ietekmēt miega kvalitāti,
  • mazināt miega traucējumu risku.
 
Nodarboties ar jebkādas intensitātes fiziskām aktivitātēm ir labāk kā nedarīt nemaz;
Ne tikai ģimenei, bet arī skolām un skolotājiem ir liela loma fizisko aktivitāšu veicināšanā bērniem un pusaudžiem. Stundu laikā tiek rekomendēts veikt dinamiskās pauzes, kuru laikā skolēni pieceļas kājās un izkustās. Starpbrīžos skolniekiem ir jānodrošina iespēja būt fiziski aktīviem, organizējot aktivitātes atkarībā no iespējām katrā skolā. 
Bērniem un pusaudžiem (ar vai bez invaliditātes) tiek rekomendēts būt fiziski aktīviem vismaz 60 minūtes dienā visas nedēļas dienas, un papildus tam vismaz 3x/nedēļā iekļaut muskuļus un kaulus stiprinošas aktivitātes un augstas intensitātes aerobas aktivitātes. 
Fiziskās aktvitātes, kas sagādā prieku, ir patīkamas un ir pietiekami izaicinošas, ir labvēlīgas bērnu un pusaudžu psihiskajai un fiziskajai veselībai - fizisko aktivitāšu izvēlē ir svarīgi ņemt vērā bērna/ pusaudža mērķus un intereses.
Mijiedarbība ar vienaudžiem dod papildus vērtību fiziskajām aktivitātēm. Nodarbības grupās bērniem un pusaudžiem ir ļoti būtiskas - saskarsme ar vienlīdzīgiem vienaudžiem var samazināt depresijas risku; nodarbošanās ar komandu sporta veidiem labvēlīgi ietekmē trauksmes simptomu mazināšanos, pašsajūtas uzlabošanos un labvēlīgi ietekmē pašapziņu.
Būtiski ir ar fiziskajām aktivitātēm nodarboties dienas laikā, izvairoties no intensīvas slodzes 2 h pirms miega -  miega higiēnas ievērošanai.
 

Iepazīsties ar profesionāļu sagatavotajām rekomendācijām:

  • Rekomendācijas ''Fiziskās aktivitātes skolās bērniem un pusaudžiem''  - lejuplādē šeit;
  • Literatūras pārskats ''Literatūras pārskats par miega traucējumiem bērniem un pusaudžiem, to mazināšanu un novēršanu ar fizioterapijas palīdzību'' - lejuplādē šeit;
  • Literatūras pārskats ''Fizioterapijas iespējas depresijas ārstēšanā un profilaksē bērniem un pusaudžiem'' - lejuplādē šeit;
  • Literatūras pārskats ''Fiziskie treniņi un aktivitātes trauksmes simptomu mazināšanai bērnu un jauniešu populācijā'' - lejuplādē šeit.

 

INFOGRAFIKAS

 

''Fiziskās aktivitātes''

''Miega traucējumi bērniem un pusaudžiem
(viņu vecākiem un
citām iesaistītajām personām)''

''Depresija bērniem un pusaudžiem
(viņu vecākiem un
citām iesaistītajām personām)''

''Trauksmes traucējumi bērniem
un pusaudžiem''

 

*Zema intensitāte – aktivitātes, kuru laikā sirdsdarbības ritms nemainās, neveidojas svīšanas process, nav grūtības runāt, piemēram, lēna pastaiga, mājas uzkopšana. 10 ballu skalā piepūles līmenis pielīdzināms līdz 5-6 ballēm, pieņemot, ka 0 ir sēdēt, bet 10 darboties cik vien spēka.
**Vidēja intensitāte – aktivitātes, kuru laikā paātrinās sirdsdarbība, sākas svīšanas process, palielinās elpošanas biežums, veidojas grūtības sarunāties, piemēram, vidēji ātra soļošana, nūjošana, mērenas slodzes dārza darbi. 10 ballu skalā piepūle pielīdzināma 6-7 ballēm.
***Augsta intensitāte – aktivitātes, kuru laikā norisinās aktīvs svīšanas process, palielināts elpošanas biežums, pastiprinātas grūtības sarunāties, piemēram, skriešana, intensīvi vingrinājumi, distanču slēpošana, aktīvi dārza darbi (rakšana vai līdzīgas aktivitātes, kas palielina sirds ritmu). Piepūles līmenis 10 ballu skalā – 7-8 balles.

(WHO guidelines on physical activity and sedentary behaviour. Geneva: World Health Organization; 2020)

Noskaidro, kas ir fizioterapeits un kā viņš par palīdzēt ikvienam atveseļošanās vai veselības veicināšanas procesā - Kas ir fizioterapeits? (www.fizioterapeitiem.lv)

 

 

Informatīvs ziņojums sabiedrībai par Vispasaules Fizioterapijas dienu 2020. gada 8. septembris

''Rehabilitācija un COVID-19''

 

Vispasaules Fizioterapijas diena tiek rīkota katru gadu 8. septembrī, dienā, kad 1951. gadā tika dibināta Pasaules Fizioterapijas konfederācija. Latvijā šī tradīcija tika aizsākta 2009. gadā un šogad Vispasaules Fizioterapijas diena tiks atzīmēta jau divpadsmito reizi.

Šī gada Vispasaules Fizioterapijas dienas uzmanības centrā ir rehabilitācija pēc COVID-19 un fizioterapeitu loma to cilvēku ārstēšanā un rehabilitācijā, kas pārslimojuši no COVID-19.

Kampaņas galvenie ziņojumi:

  • vingrinājumiem var būt svarīga loma personas atveseļošanās no COVID-19 procesā
  • kā kustību eksperti fizioterapeiti prot īstenot terapijas gaitu, izmantojot atbilstošus vingrinājumus, kas palīdzēs atveseļoties
  • cilvēkiem, kuri pārslimojuši COVID-19 smagā veidā, būs nepieciešama rehabilitācija un fizioterapija, lai atveseļotos no slimības ārstēšanas sekām
  • attālinātas fizioterapijas pieejamība var palīdzēt cilvēkiem piekļūt fizioterapeita sniegtajam atbalstam, lai palīdzētu viņiem pārvaldīt COVID-19 atstāto ietekmi
  • attālināta fizioterapija var būt tikpat efektīva fizisko funkciju uzlabošanai kā tradicionālās veselības aprūpes metode

 
Līdz ar COVID-19 pandēmiju pasaulē arvien vairāk runā par elpceļu saslimšanām un to radītajām sekām, par nogurumu un tā mazināšanas iespējām, par veselības veicināšanas un profilakses pasākumiem. Mazkustīgs dzīvesveids un zems fizisko aktivitāšu līmenis negatīvi ietekmē indivīda fizisko veselību, labsajūtu un dzīves kvalitāti. Tādēļ liela nozīme ir tam, ko mēs katrs darām, lai nesaslimtu, vai, saslimstot, pēc iespējas ātrāk atveseļotos un spētu pilnvērtīgi baudīt ikdienu.

Lai atgūtu spēkus pēc elpceļu saslimšanām un palīdzētu plaušām atveseļoties jābūt pēc iespējas aktīvākam, sekojot līdz pašsajūtai un sasniegtajam progresam. Lai arī atpūta ir svarīga, fizioterapeiti iesaka regulāri veikt īsas fizisko aktivitāšu slodzes, nevis retu reizi garākas nodarbības.

  Iespējamie aktivitāšu veidi:

  • piecelšanās un apsēšanās
  • soļošana uz vietas, pastaigas
  • kāpt pa kāpnēm vai uz pakāpiena
  • piecelšanās uz pirkstgaliem un papēžiem
  • stāvēšana uz vienas kājas
  • piepumpēšanās pret sienu vai galdu.

 
Pasaules Veselības organizācija iesaka,
ka veselības veicināšanai minimālās prasības ir 150 min vidējas intensitātes aerobas fiziskās aktivitātes (vai 75 min augstas intensitātes fiziskās aktivitātēs) un muskuļu spēka vingrinājumi vismaz divas reizes nedēļā. Bez tā visa jāatceras arī lokanības un relaksācijas vingrinājumi, ko nepieciešams integrēt ikdienā.1
Ir virkne veselības veicināšanas un profilakses pasākumi, kurus veiksmīgi iespējams integrēt ikdienā veicamajās aktivitātēs, taču jāatceras - sūdzību, sāpju, nepatīkamu sajūtu vai jautājumu gadījumā vērsieties pie speciālista!


Fizioterapeits
ir ārstniecības persona, kas palīdz cilvēkam maksimizēt dzīves kvalitāti, ņemot vērā fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo labklājību. Fizioterapeits sniedz medicīniskos pakalpojumus, kas attīsta, saglabā un atjauno cilvēka maksimālo kustības un funkcionēšanas spēju.


Fizioterapeits
- kustību un vingrinājumu eksperts - var palīdzēt Jums saprast kā vingrojumi var:

• uzlabot fiziskās darba spējas
• mazināt aizdusu
• palielināt muskuļu spēku
• uzlabot līdzsvaru un koordināciju
• uzlabot smadzeņu funkcijas
• mazināt stresa līmeni un uzlabot garastāvokli
• veicināt pārliecību par savām spējām
• palielināt enerģijas līmeni


 

Ar ikdienas aktivitātēm - pastaigām, elpošanas un spēka vingrinājumiem - varam mazināt nogurumu uzlabot darbaspējas. Zinātniskās literatūras dati apraksta īsu ātru pastaigu pozitīvo ietekmi uz noguruma mazināšanos, lai ietekmētu pašsajūtu un mazinātu nogurumu pietiek ar  5-10 min pastaigu. Fizioterapeita izveidots vingrinājuma plāns palīdzēs atveseļoties no CIVID-19. Vingrinājumi ir svarīga sastāvdaļa, lai veiksmīgi atveseļotos no COVID-19 vai citām smagām saslimšanām.

Fizioterapeiti atgādina! Lai atgūtu spēkus un palīdzētu plaušām atveseļoties esi pēc iespējas aktīvāks un, atceries - seko līdzi sasniegtajam progresam. Lai arī atpūta ir svarīga, fizioterapeiti iesaka regulāri veikt īsas fizisko aktivitāšu slodzes, nevis retu reizi garākas nodarbības.

Iespējamie:

  • piecelšanās un apsēšanās
  • soļošana uz vietas
  • kāpt pa kāpnēm vai uz pakāpiena
  • pastaigas
  • piecelšanās uz pirkstgaliem un papēžiem
  • stāvēšana uz vienas kājas
  • piepumpēšanās pret sienu vai galdu.

  
Mazkustīgs dzīvesveids un zems fizisko aktivitāšu līmenis var negatīvi ietekmēt indivīdu fizisko veselību un  labsajūtu, kā arī samazināt dzīves kvalitāti. Pašizolācija var radīt papildus stresu un izmaiņas iedzīvotāju psihiskajā veselībā. Fiziskā aktivitāte un relaksācijas tehnikas var būt vērtīgs instruments, lai saglabātu mieru un turpinātu aizsargāt veselību karantīnas laikā.

 
Lai dzīvotu ar pilnu krūti, organismam pilnvērtīgi jāuzņem un jāizmanto skābeklis. Regulāra un pareiza elpošana ļauj izvairīties no plaušu, elpceļu un citām saslimšanām. 


Elpošanas vingrojumi var palīdzēt:


• uzlabo krūšu kurvja kustīgumu,
• uzlabo elpošanas muskuļu spēku,
• uzlabo plaušu ventilāciju visās plaušu daivās,
• uzlabo skābekļa apmaiņu starp audiem,
• uzlabo skābekļa daudzumu organismā, mazinot iekaisumu,
• mazina aizdusu,
• atslābina plecu joslas muskuļus,
• mazina vispārējo spriedzi.

 

 

 

Fizioterapeiti izmanto attālinātu pieeju, lai COVID-19, apstākļos nodrošinātu atbalstu un ārstētu personas ar dažādām saslimšanām, ieskaitot: Hronisku obstruktīvu plaušu slimību, hronisku sirds mazspēju, 2. tipa cukura diabētu, reimatiskām saslimšanām, onkoloģiskām saslimšanām, muskuloskeletālām problēmām uc..


Lai uzlabotu fiziskās funkcijas un mazinātu sāpes dažādu kustību-balsta aparāta traucējumu gadījumos, attālināta fizioterapija var būt tikpat efektīva kā klātienes veselības aprūpes pakalpojums.

  
 
 
 
 1. WHO “Global recommendations on physical activity for health.” 2010
Go to Top