en

Kas ir fizioterapeits?

Fizioterapeits ir ārstniecības persona, funkcionālais speciālists, kurš ieguvis bakalaura grādu veselības aprūpē ar kvalifikāciju fizioterapijā.

Fizioterapeits ievāc anamnēzi - noskaidro personas sūdzības, to attīstību, iepazīstas ar informāciju, kas saistīta ar vispārējo veselības stāvokli, veic personas funkcionālā stāvokļa izvērtēšanu, analizē iegūto informāciju un klīniskās atradnes ietekmi uz personas ikdienas aktivitātēm (piem., darbu, atpūtu un brīvo laiku, pārvietošanos, mājas soļa veikšanu u.c.) un saistību ar pašsajūtu, ķermeņa funkcijām (piem., sāpēm, tirpšanu, kustību ierobežojumu, slodzes toleranci u.c.). Pēc rūpīgas izmeklēšanas un izvērtēšanas, kopīgi ar personu (vajadzības gadījumā arī iesaistot piederīgos, piem., bērniem, personām ar izteiktiem funkcionēšanas ierobežojumiem) tiek izvirzīti terapeitiskie mērķi un izvēlētas personai atbilstošas un pieņemamas terapijas metodes.


Gadījumos, kad cilvēks ir devies pie fizioterapeita veselības veicināšanas un saslimšanu profilakses nolūkā (piem., lai piemeklētu fiziskās aktivitātes, pirms treniņu uzsākšanas, lai iekārtotu ergonomisku darba vidi un ieviestu aktīvas pauzes darbā) sākumā tiek izvērtēts personas funkcionālais stāvoklis un iespējamie veselības riski ikdienā (piem., neergonomiska darba poza), un tiek izstrādātas rekomendācijas un ieteikumi veselības nostiprināšanai un saslimšanu profilaksei konkrētajai personai, jo katrs mēs esam individuāls, ar savām spējām, iespējām, vēlmēm un dzīves mērķiem.

!!! Pārliecināties vai fizioterapeits ir reģistrēts kā ārstniecības persona un ir tiesīgs praktizēt specialitātē Jūs varat, apmeklējot Veselības inspekcijas mājaslapu (skatīt šeit).

Kādus pakalpojumus sniedz fizioterapeits?

Fizioterapija ir viens no medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumiem, kas var tikt sniegts:

  • Kā individuālas konsultācijas;
  • Kā monoprofesionāls pakalpojums ambulatorā ārstniecības iestādē, kad fizioterapijas pakalpojums tiek sniegts kā atsevišķs veselības aprūpes pakalpojums, nepieciešamības gadījumā sadarbojoties ar citiem speciālistiem (piem., ģimenes ārstu, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstu u.c.);
  • kā multiprofesionāls rehabilitācijas pakalpojums dienas stacionārā (bez nakšņošanas ārstniecības iestādē) vai stacionārā, kad fizioterapeits ir viens no personas rehabilitācijas procesā iesaistītajiem speciālistiem;
  • Kā rehabilitācijas pakalpojums mājās, kad fizioterapija tiek nodrošināta personas dzīvesvietā.

Fizioterapeita pakalpojumus var saņemt kā valsts apmaksātus vai kā maksas pakalpojumus.

  • Ar sīkāku informāciju par valsts apmaksātajiem medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumiem (tai skaitā fizioterapijas) varat iepazīties Nacionālā veselības dienesta mājaslapā (skatīt šeit).
  • Gadījumos, kad persona saņem maksas fizioterapijas pakalpojumus ir svarīgi pievērst uzmanību vai ārstniecības iestāde, kura sniedz šos pakalpojumus ir reģistrēta Veselības Inspekcijas Ārstniecības iestāžu reģistrā (skatīt šeit).

 Ja ārstniecības iestāde ir reģistrēta, tad maksājumu apliecinošo dokumentu par saņemto fizioterapijas pakalpojumu (kvīti, čeku u.c.) Jūs varat pievienot attaisnotajiem izdevumiem par ārstnieciskajiem pakalpojumiem, iesniedzot Gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā vai iesniegt apdrošinātājam (ja jums ir veselības apdrošināšana) daļējai vai pilnīgai apmaksai.

!!! Atcerieties, ka patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību (tai skaitā, sniegt pakalpojumus kā pašnodarbināts fizioterapeits) atļauts sertificētām ārstniecības personām kuras pakalpojumu sniedz reģistrētā ārstniecības iestādē.

Informācija par ārstniecības personas sertifikātu specialitātē un darba vietu pieejama Veselības inspekcijas mājaslapā (skatīt šeit).

Kādas metodes izmanto fizioterapeits?

Personas funkcionālā stāvokļa izvērtēšanai fizioterapeits savā darbā izmanto dažādas metodes, kā galvenās var minēt: stājas un gaitas analīze, kustību apjoma un kvalitātes mērījumi un analīze, muskuļu funkciju (spēka, garuma, izturības) izvērtējums, līdzsvara un koordinācijas testi, motorās kontroles analīze, ķermeņa izjūtas un apzināšanās novērtējums, muskuļu un saišu saspringuma izvērtējums, sirds-asinsvadu sistēmas reakcijas uz slodzi, elpošanas funkciju novērtējums un analīze, kā arī dažādi speciālie testi. Izpratni par personas pašsajūtu, ikdienas dzīvi (mājas soli, darbu, vaļasprieku utt.) un veselības ietekmi uz to, par iepriekšējām traumām, saslimšanām, sporta sasniegumiem un citu nozīmīgu informāciju fizioterapeits iegūst sarunā ar personu, ko medicīniskā terminā sauc par anamnēzi.
 
Ārstēšanas procesā fizioterapeits izmanto gan aktīvas, gan pasīvas terapijas metodes. Svarīgs veiksmīgas fizioterapijas priekšnosacījums ir aktīva pacienta iesaistīšanās ārstēšanās procesā. Fizioterapeita izrakstītās „zāles” nevar ieiet un nopirkt aptiekā, iedzert un nolikt plauktiņā. Fizioterapeita receptē iespējams būs gan konkrēti aktīvi vingrojumi, kuri būs jāveic pašam, gan atpūtas minūtes ar relaksācijas tehnikām pēc saspringtas darba dienas, gan pastaigas svaigā gaisā noteiktā tempā un pulsa frekvencē. Kā galvenās fizioterapeitiskās ārstēšanas metodes var minēt: terapeitiskie vingrinājumi (gan aktīvi, gan pasīvi; ar dažādu mērķi, piemēram, muskuļu funkciju uzlabošanai, elpošanas funkciju uzlabošanai, ķermeņa izjūtas veicināšanai; ar un bez dažādiem rīkiem), līdzsvara un koordinācijas treniņš, relaksācijas tehnikas, pozicionāšana, mīksto audu tehnikas un locītavu mobilizācija, speciālas terapijas: Bobata terapijas, PNF, Feldenkreisa metode u.c., fizikālie faktori (aukstuma un siltuma aplikācijas, ultraskaņa, TENS u.c.), palīgierīču lietošanas apmācība un treniņš u.c.

Kādos gadījumos var palīdzēt fizioterapeits?

Fizioterapeita darbības lauks ir plašs. Gan praktiskā darba pieredze, gan pētījumi ir apstiprinājuši, ka fizioterapijas metodes var veiksmīgi izmantot dažādu saslimšanu un traumu ārstēšanas un rehabilitācijas procesā. Fizioterapijas metodes efektīvi spēj novērst vai mazināt tādas problēmas kā: kustību traucējumus, sāpes, tūsku, samazinātu slodzes izturību un citas.

Fizioterapeits var palīdzēt:

  • pie dažādām kaulu, locītavu un muskuļu saslimšanām: piemēram, locītavu artrozes, reimatoīdais poliartrīts, dažādas mugurkaula saslimšanas u.c.;
  • atveseļošanās posmā pēc dažādām traumām;
  • pie nervu sistēmas saslimšanām un traumām: piemēram, smadzeņu asinsrites traucējumu (insulta) sekas, bērnu cerebrālā trieka, muguras un galvas smadzeņu traumatisku bojājumu sekas, polineiropātijas u.c.
  • pie sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanām: piemēram, atveseļošanās periodā pēc miokarda infarkta un pēc dažādām sirds operācijām;
  • pie elpošanas sistēmas saslimšanām: piemēram, bronhiālā astma, hronisks bronhīts u.c.
  • un daudzos citos  gadījumos.
Fizioterapeita darbības lauks skar arī veselības veicināšanu, stiprināšanu un saslimšanu profilaksi. Pareizi piemeklētas un dozētas fiziskās aktivitātes ir būtiskas fizioterapijas metodes gan sirds un asinsvadu saslimšanu, gan cukura diabēta, gan aptaukošanās riska mazināšanā (profilaksē). Pareizi veikti aktīvi vingrojumi spēj mazināt ikdienas steigā radušos muskuļu un saišu saspringumu un uzturēt pietiekošu muskuļu spēku un garumu, kas vēlāk ļaus izvairīties no diskomforta, sāpēm un locītavu problēmām. Savlaicīgi skolas vecuma bērnam konstatēti un koriģēti stājas traucējumi, ļaus izvairīties no nopietnu problēmu attīstības vēlākā vecumā. Šos piemērus varētu turpināt, jo adekvātas fiziskās aktivitātes un relaksācijas pasākumi ir viena no veselību veicinošo pasākumu pamata sastāvdaļām. Šos piemērus varētu turpināt, jo adekvātas fiziskās aktivitātes un relaksācijas pasākumi ir viena no veselību veicinošo pasākumu pamata sastāvdaļām.

Atsevišķi jāmin, ka fizioterapeiti veiksmīgi darbojas grūtnieču un jauno māmiņu veselības veicināšanā, kā arī veicina harmonisku mazuļu attīstību.
Go to Top