Fizioterapeitiem -

Supervīzijas palīdzības iespējas fizioterapeitiem.

Supervīzijas palīdzības iespējas fizioterapeitiem.

    Fizioterapija kļūst arvien pieprasītāka, jo pieaug iespējas un metodes palīdzēt pacientiem atgūt un uzlabot atsevišķu indivīdu un visas sabiedrības veselību. Fizioterapeits sniedz profesionālu pakalpojumu saviem pacientiem, kas pamatā balstas uz zināšanām, prasmēm un profesionālām kompetencēm. Bet efektīvs rehabilitācijas process ir atkarīgs ne tikai no profesionālās izglītības un pieredzes, bet arī no paša fizioterapeita emocionālās iesaistes terapeitiskajā procesā [35]. Līdzīgi kā citās palīdzošās profesijās, fizioterapeita personība ir nozīmīgs darba instruments. Ja speciālistam rodas emocionāls izsīkums, profesionāla izdegšana vai mazinās gandarījums par paveikto darbu, tas ietekmē ne tikai pašu fizioterapeitu, bet arī pacientu aprūpi un arī organizāciju, kurā strādā šis darbinieks [10].
    Psiholoģijas profesori Džons Norkross (Norcross) un Džeimss Gajs (Guy) apgalvo, ka ikviens profesionālis kādā savas profesionālās darbības posmā tiek konfrontēts ar jautājumu par adekvātām rūpēm par sevi. Svarīgi ir saprast, ka rūpes par sevi ietilpst gan personiskās, gan profesionālās attīstības procesā, jo dažādos profesionālās dzīves posmos speciālistam ir jāpārvar atšķirīgi izaicinājumi un grūtības [35]. Tātad, ikvienam palīdzošajās profesijās strādājošam speciālistam būtu regulāri jaizvērtē emocionālie, fiziskie, sociālie un garīgie līdzsvara faktori savā dzīvē. Lai veiktu šo izvērtējumu, nepieciešamas sevis apzināšanās (angļu val. self-awareness) un pašregulācijas prasmes [28, 48, 56]. Neapšaubāmi labāk ir iemācīties laikus atpazīt neuzkrītošās pazīmes, kas liecina par izdegšanu, nevis gaidīt iestājamies pilnīga emocionāla un fiziska nespēka stāvokli. Un ir gudri izstrādāt pašam savu stratēģiju, kā uzturēt sevi vitalitāti gan personīgi, gan profesionāli [35].
   Supervīzija ir konsultatīvs atbalsts, kuras mērķis ir paplašināt kompetences, nodrošināt un uzlabot profesionālo darba kvalitāti [30, 47]. Ja fizioterapijā, ļoti vienkāršoti sakot, galvenais instruments ir vingrojumi, tad supervīzijas galvenais instruments ir saruna.
    Fizioterapeita supervīzijas individuālais mērķis būtu attīstīt savu personību kā labu instrumentu un iemācīties strādāt gudri, lai uzturētu sevi labā profesionālā formā. Figlijs uzskata, ka realitātes apzināšanās ir bāze cīņā ar darba stresu. Riska faktoru un savu spēju apzināšanās palīdz tālākai efektīvai darba organizēšanai un uzlabo līdzjūtības faktoru [35, 41].